Nu jau ir gads pagājis kopš pēdējo reizi rakstīju Dievsētas dienasgrāmatā. Atkal nosvinējām Apjumības Dievsētā, un vēl Dievaines. Apjumībās man varbūt vislabāk patika izstādes atklāšana. Citus gadus arī ir bijusi izstāde - katrs parāda, ka pēdējā gada laikā ir uztaisījis, paveicis. Bet šogad pirmo reizi piedzīvoju šīs pašu mājas ļaužu izstādītes atklāšanu. Dzērām vīnu, un katrs pastāstīja kā viņa darbs ir tapis - bija fotogrāfijas, izšūti spilveni un galdauti, apgleznoti krekliņi un lakati, rotas, koka rotaļlietas. Ļoti jauks moments. Ir arī ieliktas jaunas Skandavas sāna durvis. Nu gribas jau tās lietot kā galvenās durvis - ar roku taisītas stingra koka durvis.