Ziemassvētki 2009

Tās bija Ziemas burvības bagātas svētku dienas!
Kā skaists ideāls Ziemas saulgriežu atzīmēšanai Dievsētā bija šī gada Ziemas svētki. Labu darbu bija veikušas atbildīgās plānotājas - Elga un Maija. Par krāšņu vakara ievadu bija parūpējusies Dabas māte, kad krēslai metoties gaisu pildīja lielas mīkstas sniega pūkas, kā svētību vakaram novēlot. Tādēļ visu vilktais bluķis viegli slīdēja ap Dievsetas ēkām. Koši dega ugunskurs, mums bluķī savas bēdas, raizes un rūgtās domas iecērtot. Netālajā eglē dega spožas, īstas vaska svecites. Kad bluķēnu ielikām ugunī piemēroti izskanēja kopīgā dziesma "Dedzi gaiši uguntiņa, tu nezini ko es došu". Uguntiņa pieņēma mūsu "upuri" un otrā rītā ugunskura vietā bija vien dažas saujas pelnu.
Pēc bluķa atdošanas ugunij, mūs sagaidīja sveču gaismā mirdzošā Skandavas telpa. Visiem dziedot "Nāc, Dieviņi, saņemies, šauras mūsu duraviņas", pie vaļējām durvīm stāvēja Maija ar sveci rokā. Dziesmu nobeidzām ar "Met, Dieviņi, zelta krustu," un čaklas rokas un kājas pildīja galdus ar kūpošiem ēdienu traukiem. Tur netrūka pat koši brūnas cūkas galvas, kuras vaiga šķēlītes vai kusa mutē, kopā ar Rūtiņu vestajiem skābajiem kāpostiem.
Kad gardumu bļodas patukšotas, Elīnai laimējās atrast rūķīšu atstātu dāvanu maisu, un izrādījās, ka šoreiz ikvienam bija pa dāvaniņai, atlika vien "pantiņa" devums lai to saņemtu. Nu dzirdējām nevien pantiņus, bet pat solo dziesmas un veselas dzejas. Tad Amanda (tikko pirms pāris dienām no Rīgas ieradusies) saaicināja visus plāna vidū un sākās rotaļas. Jums vajadzēja redzēt kā diženi "vilki" centās noķert pa skaistai "kazai", "žogam" cenšoties to nosargāt ar skaļiem saucieniem un smieklu šaltīm. Vēl savu reizi mūsu mūziķes (Daiga, Zinta R. un Amanda ar akordeoniem , un Kristīne ar vijoli ) aicināja uz dejām. Kad dejotāji apkusa, Amanda un Daiga, akordeonus spēlējot , abas dejoja "Oira, oira"!
Tad notika arī laimes liešana, šoreiz ar vasku, Andra vadībā, bet ūdens bļodā laimes ostas meklēja riekstu čaulas kuģīši ar svecītes dvēselītēm. Ieradās arī varen košas ķekatas. Par visu , vēl labāk kā vārdi, liecina fotogrāfijas, kuras mūsu mājas lapā ievietojusi Bērziņu Ilze.
Nav šaubu - ikviens no dalībniekiem bija pielikuši savu roku lai svētkus veidotu, un tādēļ tie arī tik labi izdevās. Un citādi tas nemaz nedrīkstēja būt, jo Rūtiņu ģimene bija, no Vašingtonas braucot, ceļā vadījušas 19 stundas, Dāvis no Mizūrī pavalsts - 7, bet tuvākā ceļa braucēji tomēr savas 3,5 stundas. Taču visu smaidīgās sejas un atsaucīgā līdzdalība liecināja - tie bija skaisti svētki Dievsētā.